SPRK, lai arī ir viena no institūcijām, kas ir iekļauta patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāji datubāzē (http://www.ptac.gov.lv/lv/content/arpustiesas-pateretaju-stridu-risinataju-datubaze), tomēr ievērojami atšķiras no Komisijas.

Jāsak ar to, ka SPRK ir ne tik ļoti strīdu izskatīšanas cik uzraudzības institūcija sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā regulējamās nozarēs. Tas nozīmē, ka atšķirībā no Komisijas, kurai strīdu risināšana ir vienīgais uzdevums, SPRK ir arī citas funkcijas, piemēram, tarifu metodikas un pašu tarifu noteikšana, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju licencēšana, par attiecīgām nozarēm atbildīgu ministriju informēšana u.c.

No teiktā izriet, ka SPRK patērētāju iesniegumus izskata dažādos veidos - strīda izskatīšanas kārtībā un sūdzību izskatīšanas kārtībā – atkarībā no tā, kādu lūgumu patērētājs ir izteicis. Pirmajā gadījumā, SPRK, līdzīgi tiesai, pieņem lēmumu ar kuru izšķir strīdu. Otrajā gadījumā, SPRK sniedz patērētājam atbildi uz sūdzību. Vēršoties SPRK, patērētājiem ir jāņem vērā šī atšķirība un jāsagatavo savs iesniegums atbilstoši.

Tāpat, jāņem vērā, ka SPRK izskata ne tikai strīdus, kurus ierosina patērētāji, bet arī strīdus kuros, iesniegumu iesniedzis cits sabiedrisko pakalpojumu lietotājs – juridiska persona vai cits sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs.

Nozīmīgi ir arī tas, ka SPRK, atšķirībā no Komisijas, darbojas tikai enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs. Tās ir jomas, kurās patērētāji ir tiesīgi vērsties SPRK un kurās Komisija strīdus neizskata.

Atšķiras arī personu, kuras atbild par stīda risināšanu sastāvs. Komisijas sastāvu veido bijušie tiesneši, komersantu asociāciju un patērētāju organizāciju pārstāvji. Savukārt, strīdu izskatīšanu SPRK veic tā padome, kuras locekļus ieceļ Saeima.

Būtiski atšķiras arī Komisijas un SPRK lēmumu juridisks spēks. SPRK lēmums par strīda izskatīšanu, kas stājies spēkā, ir obligāts strīdā iesaistītajām pusēm un ir izpildāms līdzīgi tiesas spriedumam. Komisijas lēmumām, kā zināms, ir rekomendējošs raksturs.

Kādi ir priekšnoteikumi strīda izskatīšanai SPRK?

Patērētājiem pirms vērsties SPRK kā ārpustiesas patērētāju strīdu risinātāja jāievēro sekojošais:

• pirms vēršanās SPRK ar iesniegumu, kurā lūgts izskatīt strīdu, tajā iesaistītās puses veic pasākumus strīda atrisināšanai izlīguma veidā. Tas nozīmē, ka patērētājam vispirms ir jāveršas pie komersanta un jāveic pārrunas, mēģinot panākt izlīgumu. Iesakam iesniegt komersantam iesniegumu rakstiski, jo veršoties SPRK būs jāpierāda, ka pārrunas ir notikušas;
• ja pārrunas nav vainagojušās ar panākumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam un patērētājam ir tiesības vērsties SPRK vai tiesā. Ja lieta ir nonākusi tiesā, tad SPRK atteiksies to izskatīt;
• SPRK neizskata strīdus, kas ir saistīti ar zaudējumiem, maksājumu dokumentiem vai parāda piedziņu. Šie strīdi atstāti tiesas kompetencē.

Lai SPRK šajā likumā noteiktajā kārtībā varētu izskatīt strīdus, patērētājam jāiesniedz rakstveida iesniegumu par strīda izskatīšanu.

Iesniegumā par strīda izskatīšanu svarīgi norādīt:

• iesniedzēja (patērētāja) vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu;
• atbildētāja (pakalpojumu sniedzēja) nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;
• citi lietas dalībnieki vai ieinteresētās personas;
• strīda priekšmets un iesniedzēja prasījums;
• pierādījumi, kas apliecina, ka ir veikti pasākumi strīda atrisināšanai izlīguma veidā.

Iesniegumam par strīda izskatīšanu jāpievieno rakstveida materiāli un citi pierādījumi, kas pamato strīda izcelšanos un strīda priekšmetu un pierāda strīda atrisināšanai izlīguma veidā veiktos pasākumus.

Jāatceras arī, ka strīda rašanas gadījumā nedrīkst vilkt laiku garumā – SPRK izskata tikai strīdus, kopš kuru rašanās nav pagājuši 3 gadi.